Pasaulē slavenākās velosacīkstes – Tour de France

Tour de France ir pasaulē pazīstamākās un arī savā ziņā sarežģītākās velosacīkstes visā pasaulē. Šīs sacīkstes norisinās Francijas teritorijā un reizēm arī dažās no Francijas kaimiņvalstīm. Tās ir trīs nedēļu jeb 21 dienu garas velosacīkstes, kuru laikā jāpievar ap 3 200 km. Visā sacīkšu laikā ir vien divas brīvdiena, lai mazliet atpūstos un uzkrātu spēkus turpmākajiem braucieniem. Tas ir īsts spēka un izturības treniņš pat viskaislīgākajiem riteņbraucējiem, kas pieraduši pārvarēt garas distances. Tour de France sacīkstes tiek pielīdzinātas vairāku maratonu noskriešanai pēc kārtas vai pat uzkāpšanai vairākos Everestos.

Tour de France velosacīkstes notiek jau kopš 1903. gada. Tās norisinājušās katru gadu, izņemot laika posmus no 1915. līdz 1918. gadam, kad norisinājās Pirmais pasaules karš un no 1940. līdz 1946. gadam, kad norisinājās Otrais pasaules karš. Šīs sacensības dibināja kāds franču sporta izdevums ar nosaukumu L’Auto. Šīs izdevums nebija īpaši veiksmīgs. Tas nenesa peļņu jau vairākus pārskata periodus pēc kārtas. Tiks izlemts, ka kaut ko ir lietas labā jādara, tāpēc izdevniecība sasauca ārkārtas sēdi. Tajā tika izteikti dažādi priekšlikumi. Kā pēdējais savu priekšlikumu izteica Žo Lefevrs. Tieši viņam piederēja ideja par vairāku dienu velosacīkstēm, kas varētu celt L’Auto popularitāti. Kaut gan sākotnēji izdeja neguva cerēto atbalstu, izdevniecības finanšu direktoram doma tomēr iepatikās un viņš atļāva rīkot sacīkstes, uz spēles liekot visu izdevuma naudu.

Tika nolemts, ka 1903. gada. 31. maijā tiks rīkotas piecu dienu sacīkstes ar pieciem etapiem. Šī ideja gan neguva īpaši lielu atbalstu no dalībnieku puses, tāpēc tiks domāts par citām iespējām. Organizatori izdomāja, ka sacīkstēm jāilgst 19 dienas ar 19 posmiem, nosakot, ka 50 pirmajiem braucējiem tiks piešķirta arī dienas nauda. Tāpat naudas balvas pienācās sacensību uzvarētājiem gan katrā posmā, gan kopvērtējumā. Kopvērtējuma uzvarētājs ieguva 12 000 franku, kas tajā laikā bija milzīga nauda. Strādājot parastu darbu bija vajadzīgi vairāki gadi, lai šādu summu nopelnītu. Ievērojamās naudas balvas patiešām radīja dalībniekos interesi un sacensībām pieteicās 70 dalībnieki. Pirmajās sacensībās uzvaras laurus plūca Moriss Garēns, kura vidējais ātrums sacīkstēs bija 26, 68 km/h.

Par spīti lielajai popularitātei, jau nākamajā gadā tika izlemts par velosacīkšu rīkošanas pārtraukšanu. Tajās tika izmantotas negodīgas metodes, piemēram, daži velobraucēji naktīs posmus veica ar automašīnu vai vilcienu. Tāpat bija jūtama ļoti liela agresivitāte no dalībnieku fanu puses. L’Auto jau bija paziņojuši par sacīkšu beigām, taču tika rasti jauni risinājumi un sacīkstes tomēr tika rīkotas arī nākamajā gadā. Tā tās norisinās līdz mūsdienām.

Mūsdienās sacīkstes rīko Amaury Sport Organisation. Sacīkstēs var piedalīties no 20 līdz 22 komandām, kur katrā komandā var būt līdz 9 sportistiem. Šīs komanda tiek uzaicinātas piedalīties no pašu organizatoru puses. Komandas tiek vērtētas pēc laika kādā tās veic visus posmus. Cīņa notiek gan par uzvaru kopvērtējumā, gan arī atsevišķos posmos. Šie posmi var būt pat ļoti atšķirīgi, tāpēc Tour de France dalībniekiem ir jāprot gan pārvarēt ļoti nelīdzenus, kalnainus ceļus, gan arī gludus ceļus ar asfalta segumu. Tas nebūt nav viegli, jo šo sacīkšu dalībniekiem ir jāprot pielāgoties dažādiem apstākļiem un izvēlēties pareizu braukšanas stilu. Pievarēt Tour de France ir pa spēkam vien pašiem labākajiem un izturīgākajiem riteņbraucējiem visā pasaulē.