Braukšana ar velosipēdu kā sportiska aktivitāte

Velosipēds ir visai universāls instruments. Tas reizē var būt gan transporta līdzeklis, ar ko pārvietoties ikdienas gaitās, gan izklaides veids, dodoties aizraujošos tūrisma izbraukumos, gan arī sporta inventārs, fiziskās sagatavotības trenēšanai. Ja velosipēds tiek izmantots sportam un treniņiem, tad kā jau pirms jebkuras fiziskas aktivitātes uzsākšanas, ir jāiegūst mazliet informācijas par to, kā tas īsti jādara, lai velobraukšana dotu vēlamos rezultātus un neradītu dažādas traumas. Šeit būs pamata lietas, kas jāzina pirms aktīvu velotreniņu uzsākšanas.

Sākumā paskaidrosim, kāpēc tieši riteņbraukšana ir labākā sportiskā aktivitāte. Pirmkārt, riteņbraukšana ir piemērota ikvienam un nav nepieciešams ilgs sagatavošanās process, lai varētu nodoties nopietniem treniņiem. Braucot ar riteni, slodze ir vienādi sadalīta uz visu ķermeni. Pamatā tiek nodarbinātas kājas, taču arī rokas un plecu daļa tiek darbinātas līdzi. Ja ir izvēlēts atbilstoša izmēra velosipēds, gandrīz nekāda slodze netiek likta uz mugurkaulu, kā tas ir ,piemēram skrienot. Tāpat, braucot ar velosipēdu tik ļoti netiek noslogota sirds, taču enerģijas patēriņš ir lielāks nekā skrienot. Velotreniņus vajadzētu uzsākt ikvienam, kam ir vēlme nomest lieko svaru vai vienkārši stiprināt savu ķermeni. Ja vēlaties tieši kardiovaskulāro treniņu, tad vislabāk braukt pa līdzenu ceļu ar asfalta ceļu, bet ja vēlaties treniņam pievienot arī spēka, izturības un līdzsvara elementus, varat braukt pa nelīdzenākiem mežu ceļiem un takām.

Pati pirmā lieta, par ko jāpadomā pirms velotreniņiem ir inventārs un aprīkojums. Daudzi domā, ka pietiek vien ar pašu velosipēdu taču tā nav. Ķivere ir obligāts nosacījums, jo īpaši tad, ja braucat salīdzinoši ātri. Tāpat būtu ieteicams padomāt par locītavu aizsargiem. Pat tad, ja uzskatāt sevi par labu velobraucēju, atcerieties, ka pat mazs šķērslis ceļā var likt velosipēdam apgāzties un krītot uz cieta seguma sekas var būt ļoti bēdīgas. Vēl, runājot par inventāru, jāpiemin arī pats velosipēds. Tam ir jābūt pielāgotam jūsu augumam. Ja stūre vai sēdeklis būs pārāk augsts vai pārāk zems, braukšana var būt ne tikai neērta, bet arī radīt nopietnas traumas un sastiepumus.

Pirms treniņa vai sacensībām noteikti ir jāsāk ar iesildīšanos. Velobraucēji šo posmu nereti izlaiž, jo uzskata, ka pati velobraukšana jau ir iesildīšanās. Tiesa, braucot ar velosipēdu, stiepšanās vingrinājumi nav obligāti, taču tad braukšana ir jāuzsāk ļoti pakāpeniski. Vismaz pirmās 15 līdz 20 minūtes brauciet lēnām un pēc tam varat paātrināt tempu. Ja gatavojaties nopietnās sacensībām, tad gan būtu ieteicams vispirms izstaipīt vismaz kāju muskuļus un muguru.

Ar velotreniņiem ir līdzīgi kā ar skriešanas treniņiem – izturība ar katru reizi palielinās. Sākumā stundu vai pusotru stundu garš brauciens būs pilnīgi pietiekams, bet pēc tam braukšanas ilgumu, ātrumu un attālumu verat pakāpeniski palielināt. Galvenais, nevajag pārcensties. Ja jūtat, ka nespējat nobraukt tik lielus attālumus, kā sākumā plānojāt, varat samazināt tempu vai pat uz laiku apstāties un atpūsties. Tas tomēr ir visai nopietns fiziskā sagatavotības treniņš, tāpēc nevajag jokoties ar savu veselību.

Visbeidzot, jāpiemin arī pareizs uzturs. Velotreniņu uzsākšana neuzliek nekādus ārkārtīgi striktus uztura ierobežojumus, ja vien nevēlaties ar šo sportu nodarboties profesionāli. Vienīgais, ko jāievēro, ir tas, ka nevajadzētu ēst tūlīt pirms un tūlīt pēc aktīva treniņa. Pirms treniņa (apmēram 1,5 h pirms) vajadzētu ieturēt ogļhidrātiem bagātu maltīti, jo tad būs vairāk enerģijas un treniņš būs efektīvāks. Vēl jāatceras par ūdeni. Tas jāuzņem pietiekamā daudzumā gan ikdienā, gan pašos treniņos. Dodoties savā kārtējā izbraucienā, pārliecinieties, ka jums līdzi ir ūdens pudele.